A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z , Übersicht
| deutsch | den Beweis führen, als Beweis anführen |
| englisch | to prove by argument |
| französisch | argumenter, apporter des preuves |
| AKTIV | Kein Passiv | Partizip |
| MASKULIN | feminin | neutrum |
| AKTIV | |
| Indikativ Präsens | Indikativ Imperfekt |
| argūmentor argūmentāris argūmentātur argūmentāmur argūmentāminī argūmentantur | argūmentābar argūmentābāris argūmentābātur argūmentābāmur argūmentābāminī argūmentābantur |
| Indikativ Perfekt | Indikativ Plusquamperfekt |
| argūmentātus sum argūmentātus es argūmentātus est argūmentātī sumus argūmentātī estis argūmentātī sunt | argūmentātus eram argūmentātus erās argūmentātus erat argūmentātī erāmus argūmentātī erātis argūmentātī erant |
| Indikativ Futur I | Indikativ Futur II |
| argūmentābor argūmentāberis argūmentābitur argūmentābimur argūmentābiminī argūmentābuntur | argūmentātus erō argūmentātus eris argūmentātus erit argūmentātī erimus argūmentātī eritis argūmentātī erunt |
| Konjunktiv Präsens | Konjunktiv Imperfekt |
| argūmenter argūmentēris argūmentētur argūmentēmur argūmentēminī argūmententur | argūmentārer argūmentārēris argūmentārētur argūmentārēmur argūmentārēminī argūmentārentur |
| Konjunktiv Perfekt | Konjunktiv Plusquamperfekt |
| argūmentātus sim argūmentātus sīs argūmentātus sit argūmentātī sīmus argūmentātī sītis argūmentātī sint | argūmentātus essem argūmentātus essēs argūmentātus esset argūmentātī essēmus argūmentātī essētis argūmentātī essent |
Infinitiv Präsens
argūmentārī Infinitiv Perfekt
argūmentātum esse Infinitiv Futur
argūmentātūrum esse | Imperativ I
argūmentāre argūmentāminī Imperativ II
argūmentāto / argūmentātor
argūmentāto / argūmentātor - argūmentanto / argūmentantor |
Für Fragen oder Anregungen schreiben Sie uns eine Email.
Alle Angaben ohne Gewähr. Cactus2000 übernimmt keine Verantwortung für die Richtigkeit der hier gemachten Angaben.
|
mit Galerie |