A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z , Übersicht
| deutsch | aus der väterlichen Gewalt entlassen, sich selbständig erklären, überlassen |
| englisch | to emancipate (son from his father's authority), to alienate, to make subservient |
| französisch | émanciper, affranchir de la tutelle paternelle |
| Aktiv | PASSIV | Partizip |
| maskulin | FEMININ | neutrum |
| PASSIV | |
| Indikativ Präsens | Indikativ Imperfekt |
| ēmancipor ēmancipāris ēmancipātur ēmancipāmur ēmancipāminī ēmancipantur | ēmancipābar ēmancipābāris / ēmancipābāre ēmancipābātur ēmancipābāmur ēmancipābāminī ēmancipābantur |
| Indikativ Perfekt | Indikativ Plusquamperfekt |
| ēmancipāta sum ēmancipāta es ēmancipāta est ēmancipātae sumus ēmancipātae estis ēmancipātae sunt | ēmancipāta eram ēmancipāta erās ēmancipāta erat ēmancipātae erāmus ēmancipātae erātis ēmancipātae erant |
| Indikativ Futur I | Indikativ Futur II |
| ēmancipābor ēmancipāberis / ēmancipābere ēmancipābitur ēmancipābimur ēmancipābiminī ēmancipābuntur | ēmancipāta erō ēmancipāta eris ēmancipāta erit ēmancipātae erimus ēmancipātae eritis ēmancipātae erunt |
| Konjunktiv Präsens | Konjunktiv Imperfekt |
| ēmanciper ēmancipēris / ēmancipēre ēmancipētur ēmancipēmur ēmancipēminī ēmancipentur | ēmancipārer ēmancipārēris / ēmancipārēre ēmancipārētur ēmancipārēmur ēmancipārēminī ēmancipārentur |
| Konjunktiv Perfekt | Konjunktiv Plusquamperfekt |
| ēmancipāta sim ēmancipāta sīs ēmancipāta sit ēmancipātae sīmus ēmancipātae sītis ēmancipātae sint | ēmancipāta essem ēmancipāta essēs ēmancipāta esset ēmancipātae essēmus ēmancipātae essētis ēmancipātae essent |
Infinitiv Präsens
ēmancipārī Infinitiv Perfekt
ēmancipātam esse Infinitiv Futur
ēmancipātam īrī | Imperativ I
ēmancipāre ēmancipāminī Imperativ II
ēmancipātor
ēmancipātor - ēmancipāntor |
Für Fragen oder Anregungen schreiben Sie uns eine Email.
Alle Angaben ohne Gewähr. Cactus2000 übernimmt keine Verantwortung für die Richtigkeit der hier gemachten Angaben.
|
mit Galerie |